Arhitektiem, kas bija atbildīgi par faraona tempļu un piramīdu būvēšanu senajā Ēģiptē 3000 gadus pirms mūsu ēras, darbs bija riskants. Tiem, kas aizmirsa vai nolaidīgi attiecās pret saviem pienākumiem kalibrēt garuma standarta vienības katrā pilnā mēnesī, draudēja nāves sods.

Pirmā definētā mērvienība bija vadošā faraona apakšdelma garums no elkoņa līdz izstiepta vidējā pirksta galam, plus šīs rokas platums. Oriģinālais mērījums tika noņemts un iegrebts granītā. Darbiniekiem, kas būvēja objektus tika nodotas granīta vai koka kopijas, un arhitektu pienākums bija ievērot tās.

Nepastāv nevienas cilvēka praktiskās darbības jomas, kur varētu apieties bez mērījumiem – procesiem, kuri dod priekšstatu par nezināmu fiziskā raksturojuma lielumu (garumu, svaru, apjomu utt.), salīdzinot to ar mēru vai šī paša, jau visiem zināma, fiziskā lieluma mērījuma vienību.

Cilvēks nāk pasaulē, viņam vēl nav vārda, bet mums jau kļūst zināms viņa augums, svars, temperatūra – jau pirmajās dzīves minūtēs viņam nākas saskarties ar lineālu, svariem, termometru.